Atziņas. Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīgi. Mans garastāvoklis ir vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Līdz astoņu gadu vecumam es domāju, ka mani sauc Aizveries. Guļu - murgi rādās, pamostos, murgs guļ blakus. Ja blakus ir nokritis ābols, skrien prom. Ābele no ābola tālu nekrīt. Nestāsti citiem par savām problēmām - 20% tas neinteresē, pārējos iepriecina. Kad atdod sevi visu, uz tevi sāk skatīties kā uz tukšu vietu. Ja es saprastu tavus jokus, sen būtu no smiekliem nomiris. Dievs izdomāja miegu, sātans - modinātāju. Bezmaksas sieru dabū tikai otrā pele. Ko sēsi, to kaimiņš pievāks. Nemoki sevi - dzīve to izdarīs pati! Kaktuss ir dzīvē dziļi vīlies gurķis. Lidot ar lidmašīnu būtu pilnīgi droši, ja nebūtu zemes. Dzīve ir kā putns - aptaisa un aizlido. Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas.
1. Nedomā!
2. Ja domā, nerunā!
3. Ja domā un runā, neraksti!
4. Ja domā, runā un raksti, neparaksties!
5. Ja domā, runā, raksti un paraksties, pēc tam nebrīnies!
Dēls aizkaitinātā balsī: Tēti, es nekad vairs neiešu kopā ar Tevi braukāties ar ragaviņām!
Tēvs: Aizveries un velc.
Mirst sievasmāte...
- Pasauciet znotu, gribu atvadīties.
Ieskrien znots priecīgs ar pudeli un glāzi:
- Nu ko, vienu ceļakāju uz atvadām!
Pēc kaislīgi pavadītas nakts meitene ar puisi guļ gultā.
Meitene skatās griestos un domā: Mīl vai nemīl?
Pēc kaislīgi pavadītas nakts gultā guļ saderinātie.
Līgava skatās griestos un domā: Precēs vai neprecēs?
Pēc pavadītas nakts gultā guļ sieva un vīrs.
Sieva skatās griestos un domā: Balsināt vai nebalsināt?
Biezais aizpilda anketu ASV vīzas saņemšanai. Ailē "sex" viņš ieraksta – vismaz 3 reizes nedēļā.
Vēstniecības darbinieks cenšas ieskaidrot, ka te jānorāda "vīrietis" vai "sieviete".
"Man tas pilnīgi vienalga", atbild biezais.
Ja jūs runātu ātri teikumu tupi pele uz akmeņa, interesanti kas jums sanaktu? :)
Kā tiek likti eksāmeni?
Pirmais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi raksta paši.
Trešais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Pasniedzējs ieklepojas, visi raksta paši.
Piektais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko.
Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Kursa vecākais noklepojas, pasniedzējs nodur galvu.
Studentiem jautā:
- Jūs tik daudz dzerat! Ko Jūs darīsiet, kad Jūs izmetīs no universitātes?
Studenti atbild:
- Nodosim pudeles un pārcelsimies uz maksas grupu!
Sēž divi veci ebreji, sarunājas par dzīvi, bet blakus virtuvē saimnieko viena ebreja sieva. Abi aizrunājas par sievietēm, un viens jautā:
- Cik sieviešu tev pavisam ir bijis?
Otrs brīdi aizdomājas un tad čukstus atbild:
- 25!
Blakus atskan sievas ironiskā replika:
- Tev jautā, cik sieviešu tev bijis, nevis cik reižu tev bijis!!!
Hokeja Dievs laukumā, Svētīts lai top Tavs vārds,
Lai nāk Tava piespēle,
Tavs plāns, lai notiek kā vārtu priekšā, tā arī aiz vārtiem.
Mūsu dienišķo uzvaru dod mums šodien,
Un piedodi mums mūsu skaļās balsis, taures un bungas,
Bet atpestī mūs no zaudējuma somiem,
Jo tev pieder ķivere, ripa, hokejnūja un tiesnešu brigāde,
Mūžīgi mūžos. Sarauj.
Bērns atnāk no skolas uz majām un klauvē pie durvīm. Tur mājā atbild mamma: Kas tur? -Mamma, tā esmu es. -Nē, mamma esmu es!
Blondīne žēlojas draudzenei:
- Pēdējā laikā mans vīrs pasācis gulēt otrā istabā.
- Viņš vismaz paskaidroja – kāpēc?
- Kad es jautāju, kaut ko nomurmināja par putnu gripu un vistas smadzenēm..
Pie ārsta:
- Pacient, vai jūs smēķējat?
- Nē.
- Lietojat alkoholu?
- Nē.
- Nevajag tik muļķīgi smaidīt, vienalga kādu vainu atradīšu!
Komandieris jautā ierindā nostādītiem jauniesaucamajiem:
- Kurš no jums prot vārīt?
- Es! - viens atbild.
- Labi, tad tu būsi pavārs!
Pēc pāris nebaudāmu ēdienreižu dienām komandieris jautā jaunajam pavāram:
- Klausies, vai tu maz kādreiz esi vārījis kaut ko tik lielos katlos?
- Protams!
- Ko tieši?
- Asfaltu!
Zaķis ierauga vilku un sāk skaļi kliegt - VILKS!!!!! Bet vilks tā pavisam mierīgi atbild: Nekur nevilks, apēdīs tepat.
Autobuss, pilns ar pasažieriem, iegāzies aizā, un izdzīvojis ir tikai šoferis. Pēc vairāku nedēļu ārstēšanās pie šofera atnāk izmeklētājs un interesējas, kā negadījums noticis.
- Redziet, braucu es pa to šauro kalnu ceļu, un pēkšņi ceļa vidū – divi gājēji, - stāsta šoferis.
- Vai nebūtu bijis labāk, ja būtu cietuši tie divi, nevis visi 40 autobusa pasažieri?
- Es tieši tā arī padomāju! Pirmo izdevās notriekt uzreiz, bet otrais mēģināja izvairīties, skrienot uz aizas pusi. Es, protams, pakaļ..
Blondīne piedalās konkursā, kura galvenā balva 1mlj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:
1) Cik ilgi norisinājās simtgadu garš:
a) 116
b) 99
c) 100
d) 150.
Blondīne izlaiž jautājumu.
2) Kurā valstī izgudroja panamas?
a) Brazīlija
b) Čīle
c) Panama
d) Ekvadora
Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem.
Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
a) Janvāris
b) Septembris
c) Oktobris
d) Novembris
Blondīne lūdz zāles palīdzību.
4) Kā sauc karali Georgu sesto?
a) Alberts
b) Georgs
c) Manuels
Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.
5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
a) Kanārijputniņš
b) Ķengurs
c) Ronis
d) Žurka
Blondīne pamet spēli.
Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam.
2) Panamas izgudroja Ekvadorā.
3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta Novembrī.
4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā.
5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
Puisis sēž zoodārzā uz soliņa un pīpē kāsi. Te piepeši uzrodas policists. Puisis paspēj kāsi aizmest, tomēr policistam viņš šķiet aizdomīgs:
- Pīpē zāli?
- Nu, ko jūs! Protams, ka nē!
- Labi, tūlīt pārbaudīsim.
Policists aizved puisi līdz ķenguru aplokam un prasa:
- Kas tas tāds?
Puisis kādu laiku uzmanīgi skatās uz dzīvnieku un tad saka:
- Zaķis. Apmēram gadus 40 – 45 vecs.
Mācamies runāt ātri: Tautu meita kurpi sies?
- Mammu, mammu! Man jau ir 16 gadu, bet Tu man neļauj valkāt garās zeķes ar zeķturi, krāsot lūpas, nēsāt krūšturi, lakot nagus un satikties ar puišiem.
- Nu, nevajag, JURI!
Palātā ienāk ārsts un sanitārs ar cirvi rokās. Ārsts izvelk sarakstu un lasa:
-Afanasijs-labās kājas amputācija.
-tuk!
-Sidorovs-labās kājas amputācija.
-tuk!
-Sidorovs-labās rokas amputācija.
-tuk!
-Es teicu rokas!
-tuk!
-Es teicu labās!
-tuk!
Gruzīns aiziet pie urologa. Gruzīns lūdz viņam apskatīties viņa locekli. Urologs apskatās un saka: Loceklis kā loceklis. Gruzīns: Nē, apskataties kāds viņš skaistulis.
Īstam vīrietim ir divas galvas:
Ar vienu viņš domā, otra ir uz pleciem.
Latvijas Hokeja izlases cīņa par medaļām... :)
Vīrs nevar izvēlēties sievu no trīs sievām. Viņš izlemj, ka katrai iedos 1000 Eur un skatīsies kā katra tos iztērē.
Nākamajā dienā pirmā sieva saka: Es 1000 Eur iztērēju nopērkot sev kosmētiku.
Otrā: Es par 1000 Eur nopirku tev drēbes.
Bet trešā saka: Es 1000 Eur atdevu tev un pati vēl nopelnīju 1000 Eur.
Vīrs padomā un apprec to, kurai lielākas krūtis.
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
Pārdodu grāmatu kā nopelnīt miljonu.
Cena viens miljons.
Autovadītāja "kaamiish putra"
Pirmā poza
Mašīna stāv uz četrām, autovadītājs viņā ieiet parastā veidā - no sāna. Dotā poza skaitās klasiskā. Pozas ilgums atkarīgs no vadītāja iemaņām, nacionalitātes un mašīnas vecuma. Nesaskaņu gadījumā pirmā poza ātri pāriet otrajā.
Otrā poza
Automašīna virspusē, vadītājs apakšā. Pozu raksturo pilnīgs mašīnas nekustīgums pie ļoti aktīvām vadītāja darbībām. Pie tam vadītājs procesu pilnveido, lietojot dažādus instrumentus un ķimerus, kā arī stimulē aktivitāti ar nenormētu leksiku. Pozas ilgums atkarīgs no vadītāja prasmēm izmantot augšminētos instrumentus un ķimerus un parasti būtiski pārsniedz pirmās pozas kontaktēšanās ilgumu.
Trešā poza
Automašīna uz sāna, vadītājs tajā vai arī, labākajā gadījumā paspējis izlēkt. Šajā pozā partneri nokļūst negaidīti, vadītāja sliktās pieredzes rezultātā vai sakarā ar pārmērīgi aktīvām, nekontrolējamām mašīnas kustībām. Šai pozai iespējams kombinācijas: mašīna uz kreisā sāna, uz labā sāna, uz muguras.
Tomēr jebkurā variantā partneri atgriežas otrajā pozā, ja to atļauj šofera veselības stāvoklis.
Ceturtā poza
Grupveida pasākums. Pēc aktīvi realizētas trešās pozas mašīna tiek transportēta uz servisu, kur to iegūst vesela remontnieku brigāde vienlaikus no visām pusēm...
Programmētāja un šamaņa darbā ir daudz kopēja – abi murmina nesaprotamus vārdus, veic neizprotamas darbības un nevar paskaidrot, kā tas darbojas.