Divi eskimosi pastaigājas pa mežu. Viens ved ledusskapi, otrs viņu ved uz savu iglu. Tad viens prasa: Kur tad ir tā tava igla? Nezinu. Atceros tik to, ka atstāju tajā ieslēgtu gludekli. Bet kādeļ tev ledusskapi, ja ārā ir -50 gradi? Vot, lai bērniņi pasildās.

Satikušies sen neredzējušies paziņas:
- Tā runā, ka tev tagad esot savs bizness. Ar ko īsti nodarbojies?
- Es tirgoju sieviešu tualetes piederumus.
- Un kā – sekmīgi?
- Absolūti! Sievai vēl pāris mantas ir palikušas, bet sievasmāte sēž mājās gandrīz kaila.

Mirst sievasmāte...
- Pasauciet znotu, gribu atvadīties.
Ieskrien znots priecīgs ar pudeli un glāzi:
- Nu ko, vienu ceļakāju uz atvadām!

Ir divu veidu strausi pelēkais un zilais. Pelēkais, kā jau parasts strauss, bāž galvu zemē, bet zilais to tik gaida.

Autobuss, pilns ar pasažieriem, iegāzies aizā, un izdzīvojis ir tikai šoferis. Pēc vairāku nedēļu ārstēšanās pie šofera atnāk izmeklētājs un interesējas, kā negadījums noticis.
- Redziet, braucu es pa to šauro kalnu ceļu, un pēkšņi ceļa vidū – divi gājēji, - stāsta šoferis.
- Vai nebūtu bijis labāk, ja būtu cietuši tie divi, nevis visi 40 autobusa pasažieri?
- Es tieši tā arī padomāju! Pirmo izdevās notriekt uzreiz, bet otrais mēģināja izvairīties, skrienot uz aizas pusi. Es, protams, pakaļ..

No rīta vīrs pieiet pie loga, atver aizkarus un saka sievai:
- Mīļā, vai tev neliekas, ka šodien būs jauka diena?
- Ko tu ar to gribi pateikt, dārgais?
- Es vienkārši atceros, ko tu man reiz teici..
- Un kas tas bija?
- Ka vienā jaukā dienā tu savāksi savas mantas un no manis aiziesi!

Notiek ķīmijas stunda, skolēni veic eksperimentu. Skolotāja jautā Annai:
- Kādas krāsas pulverītis tev sanāca?
- Balts.
- Sēdies, desmit balles! Un tev, Pēter?
- Melns.
- Gulies, divas balles!

Pie programētāja notiek kodiens. Viņš pats galīgi piemeties sāk ārdīties - plēš traukus, dauza mēbeles. Viņaa sieva pieskrien klāt un ar mīklas rulli ievelk šim pa galvu, džeks bezsamaņā nokrīt uz grīdas. Viena sievas draudzene izbrīnījusies jautā: - Vai ar viņu viss būs kārtībā? S. - Jā, pārlādēsies un atkal būs normāls.

Lektors jautā vēstures fakultātes maģistratūras studentiem:
- Sakiet, kas bija drošsirdigāks par Aleksandru Ņevski, gudrāks par Sokrātu, taisnīgāks par Zālamanu, godīgāks par Vašingtonu, asprātīgāks par Čehovu un skaistāks par Apollonu?
- Manas sievas pirmais vīrs, - atskan klusa balss no pēdējā sola.

Jautājums: Kurš radījums diennakts laikā maina savu svaru no 300 kilogramiem līdz pat 30 gramiem?
Atbilde: Vīrs.
Jautājums: Kāpēc?
Atbilde: Agrs rīts. Sieva sauc vīram: Celies, begemot!
Pusdienas laiks. Sieva atnes vīram zupas šķīvi, uzmet uz galda un noburkšķ: Rij, suns tāds!
Vakars. Sieva taisās uz gultu un aicina vīru: Manu pelēn, nāc pie manis!

Blondīne ienāk telekomunikāciju centrā un vēlas nosūtīt ziņu savai mātei Polijā. Kad centra darbinieks blondīnei paziņo, ka tas maksās 100 dolārus blondīne atbild, ka viņai nesot tādas naudas un apjautājas vai tiešām neesot citas iespējas kā nosūtīt ziņu.
Centra darbinieks padomā un saka:
- Nu vispār pastāv vēl viena iespēja, lūdzu sekojiet man.
Ieiet blakus telpā un saka:
- Aizveriet durvis.
Blondīne aizver.
- Tagad metieties ceļos.
Blondīne nometas.
- Attaisiet manu bikšu priekšu.
Blondīne to izdara.
- Ņem rokās manu draudziņu!
Blondīne satver ar abām rokām darbinieka draudziņu. Tad darbinieks nepacietīgi saka:
- Nu ko tu gaidi? Uz priekšu!
Blondīne lēnām tuvina savas lūpas draudziņam un kad attālums ir pavisam neliels, saka:
- HALLO, MAMMU!?

Saksaņā ar kdāas agnļu uvinersitātets pjuētīmu, nav sravīgi kādā scbeīā ir
srakātoti bturi vārdā, veigīni savgīri, lai primias un pdējais butri btūu
saāvs vtieās. Pēārijie var būt plniīgi saukjati un jūs jjooprām veiēarst
lsīat bez pomblrēām. Tas ntoeik tēpāc, ka paratsi mēs naeālsm kratu btruu
atsšeiķvi, bet gan vrādu kā vneiu velesu.

Dzīvoja reiz lācis Vimpis, kam bij liels un spalvains ... roka.
Baidījās tas no tā Eža, kam bij liela dziļa ... deguns.
Tad viņš uzdejoja Tutti frutti, jo lapsai bija lieli ... acis.

Studentiem jautā:
- Jūs tik daudz dzerat! Ko Jūs darīsiet, kad Jūs izmetīs no universitātes?
Studenti atbild:
- Nodosim pudeles un pārcelsimies uz maksas grupu!

Sekretāre – klientam:
- Numurs, ar kuru jūs vēlējāties, lai savienoju, neatbild!
- Kā – pavisam?! – klients pārjautā.
- Ziniet, ne pavisam – pirmie divi cipari atbild, bet pārējie – klusē! – viņa indīgi atbild.

Pirms kāzām:
Viņš: Urā, beidzot. Es jau vairs nevarēju sagaidīt!!!
Viņa: Varbūt man aiziet?
Viņš: Pat nedomā par to!
Viņa: Tu mani mīli?
Viņš: Protams.
Viņa: Tu mani kādreiz esi krāpis?
Viņš: Nē, kā tev kaut kas tāds varēja ienākt prātā!!!
Viņa: Skūpstīsi mani?
Viņš: Protams!
Viņa: Sitīsi mani?
Viņš: Nekādā gadījumā!
Viņa: Es varu tev ticēt?
Kas notiek pēc kāzām lasīt no lejas uz augšu..

Tēvs un dēls ieiet lielveikalā, un kad viņi iet garām prezervatīvu stendam, dēls jautā tēvam, kādēļ plauktā ir tik daudz dažādu prezervatīvu paku.
Tēvs atbild: Labi, redzi to paku ar trīs prezervatīviem? Tā būs tev, kad tu iesi vidusskolā. Divi piektdienas vakaram un viens sestdienas vakaram.
Dēls jautā tēvam: Kam vajadzīga paka ar sešiem prezervatīviem?
Tēvs atbild: Tas būs tev, kad tu mācīsies augstskolā. Divi piektdienas vakaram, divi sestdienas vakaram un divi svētdienas rītam.
Tad dēls jautāja tēvam par paku ar divpadsmit prezervatīviem. Tēvs atbild: Tas būs tev, kad tu apprecēsies. Viens janvārim, viens februārim, viens martam, viens..

Alkohola lietošana:
1. pakāpe
Viegls smaidiņš, nedrošība starp svešiem, flirts ar oficianti, psiholoģiskā kaktiņa sameklēšana (ar muguru pret sienu).

2. pakāpe
Platāks smaids, nekontrolēta kreisās uzacs raukšana, regulāra tualetes apmeklēšana, tualetes higiēnas neievērošana, sava locekļa (vīriešiem) vai - attiecīgi - sēžamvietas un krūšu (sievietēm) pārbaude uz aci un aptaustot, tīksmināšanās pašam par sevi, kas izpaužas kā matu atglaušana, sevis glāstīšana utt.

3. pakāpe
Augošs šarms, pirmā tuvināšanās pretējam dzimumam, pašapziņas nostiprināšanās, nepatīkamas alkohola smakas parādīšanās.

4. pakāpe
Rodas pirmās līdzsvara saglabāšanas problēmas, valoda vēl tiek kontrolēta, taču izruna kļūst neskaidra, parādās spēja tekoši runāt 17 valodās (dažreiz vienlaikus), tiek apgāzti uz galda stāvoši priekšmeti, sāk viegli tecēt deguns.

5. pakāpe
Kļūstot stipri uzbāzīgam, vairs nav problēmu apskaut sava dzimuma personas, diezgan uzkrītoša uzmanības koncentrēšana uz sekundārajām dzimum pazīmēm, kuņģis sāk dumpoties, kuņģa skābe sāk kāpt rīklē, siekalas nāk pa muti.

6. pakāpe
Tagad iespējams gulēt uz parka soliņa, maksimāls izsalkums, filozofēšana par pasaules politiku, dziļa un intīma draudzība ar parka pulksteni, orientācijas zudums un diskusijas ar bankomātu.

7. pakāpe
Mātes valodas spēju zudums savienojumā ar problēmām kontrolēt kuņģa saturu, parādās tieksme pēc lieluma mānijas, pretējais dzimums liekas maksimāli pievilcīgs.

8. pakāpe
Nekontrolēta urīna nolaišana, mēģinājums piekaut kaimiņu un viņa suni, galējs atmiņas zudums, par valodu atbildīgā smadzeņu daļa pilnībā atslēgusies.

9. pakāpe
Dzimumakts ar suni (skat. 8. pakāpi) ar sekojošu piespiedu aizvešanu, ko veic:
a) policija;
b) kaimiņš;
c) ātrā palīdzība.
Katrā gadījumā ir noķerta nepazīstama veneriskā slimība.

10. pakāpe
Līdz šim to sasnieguši tikai nedaudzi, tās autorizēts apraksts nav pieejams.

Atziņas. Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet tauku šūnas dzīvo mūžīgi. Mans garastāvoklis ir vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. Līdz astoņu gadu vecumam es domāju, ka mani sauc Aizveries. Guļu - murgi rādās, pamostos, murgs guļ blakus. Ja blakus ir nokritis ābols, skrien prom. Ābele no ābola tālu nekrīt. Nestāsti citiem par savām problēmām - 20% tas neinteresē, pārējos iepriecina. Kad atdod sevi visu, uz tevi sāk skatīties kā uz tukšu vietu. Ja es saprastu tavus jokus, sen būtu no smiekliem nomiris. Dievs izdomāja miegu, sātans - modinātāju. Bezmaksas sieru dabū tikai otrā pele. Ko sēsi, to kaimiņš pievāks. Nemoki sevi - dzīve to izdarīs pati! Kaktuss ir dzīvē dziļi vīlies gurķis. Lidot ar lidmašīnu būtu pilnīgi droši, ja nebūtu zemes. Dzīve ir kā putns - aptaisa un aizlido. Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas.

Komandieris jautā ierindā nostādītiem jauniesaucamajiem:
- Kurš no jums prot vārīt?
- Es! - viens atbild.
- Labi, tad tu būsi pavārs!
Pēc pāris nebaudāmu ēdienreižu dienām komandieris jautā jaunajam pavāram:
- Klausies, vai tu maz kādreiz esi vārījis kaut ko tik lielos katlos?
- Protams!
- Ko tieši?
- Asfaltu!

Divas draudzenes sarunājas par to, kas ir laulība.
- Man liekas, saka viena, ka laulība atgādina mirāžu tuksnesī – ar pilīm, palmām un kamieļiem. Pēc tam izgaist pilis, tad – palmas, un beigās tu paliec tikai ar kamieli!

Satiekas divi sportisti, viens saka:
-Tev veikals vaļā.
-Nu un tad? Es trenējos sacensībām.
-Kādām vēl tev sacensībām?!
-Čurāšanā uz ātrumu.

- Dārgā, cik mums ir bērnu?
- Divi.
- Tad kāpēc istabā ir seši?
- Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi.
- Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie?
- Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!

Rīts.Gultā jaunlaulātie.Vīrs mostas, lai ietu uz darbu un saka:
-Mīļā, uztaisi ko garšīgu brokastīs?
Sieva:
-Pārtiksim no mīlestības..
Viss notiek.Vīrs aiziet. Atnaak pusdienās un saka, lai mīļā ko pagatavo.
-Pārtiksim no mīlestības..
Atkal neēdis aiziet. Vakaraa atnāk mājās nomocīts, izbadējies un atkal jau lūdz sievu ko pagatavot.
-Pārtiksim no mīlestības..
Kārtējais rīts.. Sieva pamostas un nav blakus vīra. Izskraida visu māju un atrod viņu uz boilera sēžam.
-Ko tu tur dari?
Vīrs:
-Brokastis sildu..

Kādai gimenei bija kaķis, ļoti vecs un slinks.
Sieva saka: Ved to kaķi prom.
Vīrs aizved arī. Aizved aiz pilsetas - kaķis atgriežas atpakaļ mājās.
Aizved aiz 7 valstīm - atkal kaķis mājās.
Virs zvana sievai un prasa: Kaķis mājā?
Sieva saka: Jā.
Vīrs: Iedod viņam telefonu, lai varu paprasīt atpakaļ ceļu!! :D

Divi lāči sarunājas. Viens prasa otram:
- Klau tu nezini no kā taisīts Mēness?
Otrs smejoties atbild:
- No medus! Vai tad tu neesi dzirdējis par medus mēnesi?

Pie ārsta:
- Pacient, vai jūs smēķējat?
- Nē.
- Lietojat alkoholu?
- Nē.
- Nevajag tik muļķīgi smaidīt, vienalga kādu vainu atradīšu!

Šefs darbinieku sapulcē iepazīstina jauniņo ar iekšējās kārtības noteikumiem:
Tātad:
* pirmdiena, kā zināms ir pirmā darba diena - svinam jaunas darba nedēļas iestāšanos;
* otrdiena pēc pirmdienas ir grūta diena, atpūšamies, gatavojamies darbam;
* trešdien līdz pusdienām strādājam, pēc tam gatavojamies atzīmēt nedēļas vidus iestāšanos;
* ceturtdiena - svētki. Nedēļas pats viducītis ir klāt;
* piektdiena - sākam gatavoties nedēļas nogales svinībām, kā nekā brīvdienas paliek brīvdienas;
* sestdiena un svētdiena - no Comments.
Balss no zāles: Nu šef! Kad beigsies tā nenormālā vergošana pa trešdienām?

Stukačs ieskrien pie armijas komandiera un saka: Viss vads čakarē soliņu!.
Komandieris iziet ārā, nobļaujas: Mierā!
Visi sastājas ierindā. Komandieris: Visi, kuri čakarēja soliņu – vienu soli uz priekšu!
Visi paiet, viens paliek.
Komandieris: Malacis! Kā uzvārds?
Ierindnieks: Soliņš!

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis..
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu..
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.